Jauni raksti

Kāpēc gaisa apstrādes iekārta ziemā var apledot un kā darbojas aizsardzība pret aizsalšanu?

Plākšņu siltummainis ziemā un kondensāts: kāpēc tas var aizsalt?

Iedomājieties siltuma atgūšanas ventilācijas iekārtu ziemā, kas vienlaikus “satiekas” ar divām ļoti atšķirīgām vidēm: siltu, mitru iekštelpu gaisu un aukstu āra gaisu. Vieta, kur tie savstarpēji mijiedarbojas – plākšņu siltummainis – ir tieši tā, kur mitrums var pārvērsties par kondensātu, bet ilgstoša sala apstākļos – arī par ledu.

⚙️ Kur tas notiek visbiežāk?

Visbiežāk ventilācijas iekārtās ar plākšņu siltummaini (piemēram, Zehnder, Brink, Wolf, Paul, Vallox un citās populārās sistēmās), ja ārā ir zema temperatūra un telpās – paaugstināts mitrums.

Kas notiek iekārtas iekšpusē? (3 soļi)
1️⃣ Gaiss atdziest
No telpām izvadītais gaiss atdziest siltummainī un vairs nespēj saturēt tik daudz ūdens tvaika.
2️⃣ Veidojas kondensāts
Ūdens tvaiks kondensējas, un uz plākšņu siltummaiņa virsmas parādās mitrums (kondensāts).
3️⃣ Aukstumā kondensāts sasalst
Pie zemām temperatūrām kondensāts var aizsalt un pakāpeniski veidot ledus kārtu.
🛡️ Kā ražotāji no tā pasargā?
  • Tiek izmantoti dažādi aizsardzības pret apledojumu risinājumi, bieži – vairāki vienlaikus.
  • Kad aizsardzība aktivizējas, iekārta uz laiku var mainīt savu darbības režīmu, lai novērstu ledus veidošanos.

✅ Svarīgi: aizsardzība pret salu nav bojājums – tas ir pilnīgi normāls ziemas darbības režīms siltuma atgūšanas ventilācijas sistēmām.

Kondensāts veidojas tāpēc, ka, gaisam atdziestot, tas vairs nespēj saturēt tikpat daudz mitruma.

Pie kādas temperatūras siltuma atgūšanas siltummainis sāk aizsalt?

Īsā atbilde: nav vienas universālas temperatūras. Apledojuma risks ir atkarīgs no iekštelpu mitruma, gaisa plūsmas intensitātes, siltummaiņa tipa un iekārtas vadības loģikas (aizsardzības pret salu).

Vispārējs orientieris (plākšņu siltummainim)
  • Aizsalšanas risks visbiežāk parādās, ja iekārtā ieplūstošā āra gaisa temperatūra ir zem 0 °C.
  • Tomēr konkrētais brīdis, kad sāk veidoties ledus, var būt ļoti atšķirīgs un ir atkarīgs no reālajiem darbības apstākļiem (mitruma, gaisa plūsmu līdzsvara, iekārtas vadības algoritmiem).

✅ Svarīgi: pie augsta iekštelpu mitruma apledojums var sākt veidoties pat pie pozitīvas āra temperatūras – aptuveni 0 līdz +4 °C, jo siltummaiņa virsma var atdzist vairāk nekā pats āra gaiss.

⚙️ Kas visvairāk palielina aizsalšanas risku?
  • Augsts iekštelpu mitrums – īpaši raksturīgi jaunām mājām, kur apdares žūšanas laikā mitruma līmenis ir paaugstināts.
  • Lielāka gaisa plūsma – intensīvāka ventilācija var ātrāk atdzesēt siltummaiņa virsmu.
  • Aizsērējuši vai slikti kopti filtri – var radīt gaisa plūsmas disbalansu un samazināt siltuma atgūšanas efektivitāti.
  • Nepareizi sabalansēta ventilācijas sistēma – neatbilstošas gaisa plūsmas būtiski palielina aizsalšanas iespējamību.
Siltummainis aizsalst nosūces gaisa pusē, kur uz siltummaiņa virsmas veidojas kondensāts un aukstumā tas var pārvērsties ledū. Svarīgi: siltummaiņa virsma var būt aukstāka nekā āra gaisa temperatūra.

Kondensējošs vai entalpijas siltummainis: vai aizsalšanas risks atšķiras?

Lai siltummainis aizsaltu, vispirms parasti ir jāveidojas kondensātam. Praktiskajā lietošanā dažādi siltummaiņu veidi ar mitrumu “uzvedas” atšķirīgi – un tas ietekmē arī aizsalšanas risku.

❌ Mīts: “Entalpijas siltummainis neaizsalst”

Entalpijas siltummainis var aizkavēt kritisku apstākļu iestāšanos, jo daļa mitruma tiek nodota atpakaļ pieplūdes gaisam, taču tas nenozīmē, ka aizsalšanas risks pazūd. Pie ļoti zemām temperatūrām, augsta iekštelpu mitruma vai nepareizi sabalansētām gaisa plūsmām aizsalšana joprojām ir iespējama.

Īsumā – praktiskā salīdzinājumā
  • Kondensējošs (standarta plākšņu siltummainis)
    Mitrums no nosūces gaisa kondensējas un notek pa siltummaiņa virsmu. Kad āra temperatūra pazeminās, šis kondensāts var aizsalt. Tāpēc ar šo siltummaiņa veidu apledojums parasti rodas biežāk – īpaši, ja āra temperatūra ilgstoši ir zem 0 °C (precīzā robeža ir atkarīga no apstākļiem un iekārtas vadības loģikas).
  • Entalpijas (ar mitruma atgūšanu)
    Papildus siltuma apmaiņai notiek arī mitruma pārnese – daļa mitruma tiek nodota pieplūdes gaisam. Tāpēc kondensāts bieži veidojas lēnāk nekā kondensējošā siltummainī, un noteiktos apstākļos aizsalšanas risks var būt mazāks vai kritiskais brīdis – nobīdīts vēlāk. Tomēr smagākos apstākļos aizsalšanas risks nepazūd.

✅ Svarīgi: entalpijas siltummainis nenozīmē “bez aizsalšanas” – tas maina mitruma un aukstuma mijiedarbību, taču joprojām ir jāievēro ražotāja noteiktie darbības ierobežojumi un aizsardzības pret salu prasības.

Kā darbojas aizsardzība pret salu ventilācijas iekārtā ar siltuma atgūšanu?

Kad āra temperatūra pazeminās, ventilācijas iekārtai ar siltuma atgūšanu ir viens galvenais uzdevums – neļaut siltummainim aizsalt. Lai to panāktu, sistēma “žonglē” ar gaisa plūsmām un siltumu – un jūs to varat pamanīt kā skaļāku ventilatoru darbību, samazinātu ventilāciju vai siltāku / vēsāku pieplūdes gaisu. Zemāk – 4 visbiežāk izmantotās stratēģijas, izskaidrotas vienkārši un praktiski.

1️⃣ “Uzsildīt un turpināt darbu” – pieplūdes gaisa priekšsildītājs

Elektriskais priekšsildītājs, kas uzstādīts pirms siltummaiņa, uz laiku paaugstina āra gaisa temperatūru, lai siltummainis nesasniegtu kritisko aizsalšanas punktu.

  • Āra gaiss tiek nedaudz uzsildīts (piemēram, no –10 °C līdz +1…+3 °C)
  • Siltummainis neatdziest līdz “ledainam” stāvoklim
  • Kondensātam nav laika aizsalt
✅ Plusi: stabila gaisa plūsma, augsts komforts, mazāk pārtraukumu.
⚙️ Mīnusi: papildu enerģijas patēriņš, nepieciešami pareizi vadības iestatījumi.

Ražotāji bieži izvēlas piesardzīgu aktivizācijas robežu ap 0 līdz +4 °C “drošības nolūkos” (bieži tieši neanalizējot nosūces gaisa mitrumu).

👉 Piezīme: ja filtri ir aizsērējuši, sildītājs var darboties neefektīvi, jo reālā gaisa plūsma vairs neatbilst projektētajām vērtībām.

2️⃣ “Ļaut atkust” – atkausēšana ar nosūces gaisu

Ļoti izplatīts risinājums, īpaši reģionos, kur stiprs sals ir retums (piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Dānijā, Apvienotajā Karalistē). Sistēma uz laiku samazina vai aptur pieplūdes gaisu un izmanto siltāku nosūces gaisu, lai siltummaini “atkustu”.

  • Pieplūdes gaisa plūsma uz laiku tiek samazināta / apturēta
  • Siltāks nosūces gaiss turpina plūst caur siltummaini
  • Siltummainis dabiski atkūst
✅ Plusi: nav nepieciešams sildītājs, mazāks elektroenerģijas patēriņš.
⚙️ Mīnusi: īslaicīgi mazāk svaiga gaisa, iespējams diskomforts, dažkārt skaļāka darbība, var rasties pazemināts spiediens telpās.

Praktiska piezīme: ļoti aukstā laikā (bieži ap –15 °C un zemāk) iekārta var nonākt situācijā, kad tā “vairāk atkausē nekā ventilē”.

👉 Ļoti svarīgi: pareizi sabalansētas gaisa plūsmas šeit ir kritiski svarīgas – pretējā gadījumā atkausēšanas cikli kļūst pārāk bieži.

3️⃣ “Samazināt jaudu” – dinamiskā aizsardzība (gaisa plūsmas samazināšana)

Gudrs kompromiss: sistēma pakāpeniski samazina gaisa plūsmu, lai siltummainis nepārāk ātri neatdziest līdz kritiskai temperatūrai. Bieži tas ir pirmais aizsardzības posms vai rezerves risinājums, ja ar citām metodēm nepietiek.

  • Pieplūdes gaisa plūsma tiek samazināta bez straujas apstāšanās
  • Siltummaiņa virsmas temperatūra tiek stabilizēta
  • Mazāk pārtraukumu, vairāk kontroles

Praktiski tas bieži nozīmē zemāku ventilācijas intensitāti naktī aukstuma periodos un kompensāciju dienas laikā, kad ārā ir siltāks.

4️⃣ “Stop!” – īslaicīga gaisa plūsmas apturēšana

Ja apstākļi kļūst pārāk sarežģīti (ļoti zema temperatūra, augsts mitrums, aizsērējuši filtri), lielākajai daļai iekārtu ir galējais aizsardzības režīms: pieplūdes gaisa plūsma uz laiku tiek apturēta, lai siltummainis varētu uzsilt.

  • Pieplūdes gaiss uz īsu brīdi tiek apturēts
  • Siltummainis dabiski uzsilst
  • Sistēma atgriežas normālā darbības režīmā

👉 Ja tas notiek bieži, tas parasti nozīmē, ka sistēma darbojas uz savu iespēju robežas – ieteicams pārbaudīt gaisa plūsmu balansējumu un nomainīt filtrus.

Kāpēc gaisa plūsmu balanss ir kritiski svarīgs?

Gaisa plūsmu balanss nozīmē, ka ventilācijas iekārtā ar siltuma atgūšanu pieplūdes un nosūces gaisa apjomi ir pareizi sabalansēti. Tikai pie sabalansētām plūsmām siltummainis saņem pareizu siltuma un mitruma “attiecību”, un var darboties efektīvi un uzticami.

Kas notiek, ja balanss pazūd?
  • Pārāk liela nosūces plūsma → siltummainī nonāk vairāk mitruma → veidojas vairāk kondensāta.
  • Nepietiekama pieplūdes plūsma → siltummainis pārāk atdziest.
  • Aizsardzība pret salu ieslēdzas pārāk bieži.
  • Kopējā efektivitāte un komforts krītas (mazāk svaiga gaisa, vairāk pārtraukumu).
Visbiežākais gaisa plūsmu disbalansa iemesls

👉 Nekopti / aizsērējuši filtri

✅ Aizsērējuši filtri – visbiežākais iemesls

Pat ja vadības iestatījumi nav mainīti, aizsērējuši filtri izmaina reālo gaisa plūsmu sistēmā un ātri “izsit” no līdzsvara pieplūdi un nosūci.

  • Samazina reālo gaisa plūsmu (pat ja iestatījumi paliek tie paši).
  • Izjauc balansējumu starp pieplūdes un nosūces gaisu.
  • Liek aizsardzības pret salu algoritmiem aktivizēties biežāk.

✅ Secinājums: pat neliels gaisa plūsmu disbalanss ziemā var kļūt par galveno iemeslu, kāpēc ventilācijas iekārta bieži pārslēdzas aizsardzības režīmos. Regulāra filtru apkope ir vienkāršākais un efektīvākais veids, kā no tā izvairīties.

Vai visas ventilācijas iekārtas ar siltuma atgūšanu atkausē vienlīdz efektīvi?

Nē – neatkausē. Atkausēšanas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no iekārtas vadības loģikas un programmatūras. Dažas sistēmas aktivizē aizsardzību tikai tad, kad tas tiešām ir nepieciešams, bet citas to dara “katram gadījumam”, kā rezultātā pieaug enerģijas patēriņš.

Vairumā gadījumu ražotāja galvenā prioritāte ir iekārtas aizsardzība pret bojājumiem, nevis maksimāla energoefektivitāte.

Kas raksturo attīstītākus risinājumus?
  • Nosūces gaisa temperatūras sensors – ļauj precīzāk noteikt aizsalšanas risku.
  • Kombinēta mitruma un temperatūras analīze – samazina liekus atkausēšanas ciklus.
  • Spiediena krituma sensori siltummainī (biežāk sastopami lielākās iekārtās) – nodrošina papildu kontroli.
✅ Ieteikumi Latvijas klimatam (plākšņu siltummainis)
  • Izvēlieties iekārtu ar integrētu elektrisko priekšsildītāju (ieteicams). Latvijas ziemā, kad temperatūra var ilgstoši turēties zem nulles un atsevišķos periodos noslīdēt arī līdz –20…–28 °C, tieši priekšsildītājs vislabāk palīdz saglabāt stabilu ventilāciju bez biežiem atkausēšanas cikliem, trokšņa un gaisa plūsmas kritumiem.
  • Bez priekšsildīšanas stabilu gaisa apmaiņu stiprā salā nevar garantēt. Iekārta var darboties arī bez priekšsildītāja, taču aukstuma viļņu laikā bieži aktivizējas aizsardzības režīmi (atkausēšana, pieplūdes samazināšana vai īslaicīga apturēšana), kas nozīmē mazāk svaiga gaisa un zemāku komfortu.
  • Priekšroka – gudrai atkausēšanas vadībai ar temperatūras sensoriem. Rudenī, pavasarī un maigākās ziemas dienās šāda vadība palīdz sistēmai nereāģēt pārmērīgi, samazinot liekus atkausēšanas ciklus un taupot enerģiju.
  • Gaisa plūsmu balanss un filtru apkope – obligāti. Pareizi sabalansēta pieplūde un nosūce samazina kondensāta veidošanos un novērš situācijas, kad iekārta atkausē biežāk, nekā nepieciešams. Aizsērējuši filtri ātri “izsit” sistēmu no līdzsvara.

Vai rotējošais siltummainis (rotors) var aizsalt?

Rotējošais siltummainis (rotors) darbojas atšķirīgi no plākšņu siltummaiņa: gaisa plūsmas netiek atdalītas fiksētos kanālos, bet siltums tiek pārnests ar rotējošu siltuma uzkrāšanas ratu (reģeneratīvais princips). Tāpēc tipiska “plākšņu siltummaiņa aizsalšana” rotora sistēmās ir retāk sastopama – taču tas nenozīmē, ka ierobežojumu nav.

Kas ir svarīgi zināt ziemā?
  • Rotora darbības principa dēļ daļa siltuma vienmēr tiek “pazaudēta”, īpaši pie lielas temperatūras starpības starp iekštelpām un āra gaisu.
  • Aukstā laikā pieplūdes gaiss var šķist jūtami vēsāks (piemēram, ap 12–15 °C), pat ja sistēma darbojas pilnīgi korekti.
  • Tas var notikt pat bez faktiskas aizsalšanas.

✅ Svarīgi: vēsāks pieplūdes gaiss rotējošā siltummaiņa gadījumā parasti nav bojājums – tā ir normāla rotora darbības īpatnība.

✅ Vai rotējošajam siltummainim ir darbības robežas?

Jā. Lielākā daļa ražotāju tehniskajā dokumentācijā nosaka minimālo pieļaujamo āra gaisa temperatūru. Biežāk sastopamās vērtības ir ap –20 °C vai –25 °C. Šis ierobežojums parasti saistīts ne tikai ar kondensātu, bet arī ar sistēmas spēju stabili darboties ļoti zemās temperatūrās.

Biežāk uzdotie jautājumi (Q&A)

❓ Pie kādas temperatūras sāk veidoties apledojums?
Nav vienas universālas temperatūras. Plākšņu siltummaiņiem risks parasti pieaug, kad āra gaiss nokrīt zem 0 °C. Tomēr pie augsta iekštelpu mitruma apledojums var sākties pat pie 0 līdz +4 °C, jo siltummaiņa virsma var atdzist vairāk nekā pats āra gaiss.
❓ Kāpēc siltummainis vispār aizsalst?
Vairumā gadījumu viss sākas ar kondensātu: siltais nosūces gaiss atdziest, ūdens tvaiks kondensējas uz siltummaiņa virsmas, un aukstos apstākļos šis kondensāts var sasalst ledū.
❓ Vai aizsardzība pret salu nozīmē bojājumu?
Nē. Aizsardzība pret salu nav defekts — tas ir normāls ziemas darbības režīms ventilācijas iekārtai ar siltuma atgūšanu. Sistēma uz laiku pielāgo darbību, lai nepieļautu ledus veidošanos.
❓ Kas visvairāk palielina aizsalšanas risku?
Visbiežākie faktori ir augsts iekštelpu mitrums (īpaši jaunbūvēs), liela gaisa plūsma, sistēmas disbalanss un slikti kopti vai aizsērējuši filtri.
❓ Kāpēc gaisa plūsmu balanss ir kritiski svarīgs?
Ja pieplūdes un nosūces gaisa plūsmas nav pareizi sabalansētas, siltummainis saņem nepareizu siltuma un mitruma “attiecību”: pārāk liela nosūce ienes vairāk mitruma (vairāk kondensāta), bet nepietiekama pieplūde siltummaini pārāk atdzesē. Rezultātā aizsardzība pret salu aktivizējas biežāk, un krītas komforts un efektivitāte.
❓ Kāpēc aizsērējuši filtri rada tik daudz problēmu?
Aizsērējuši filtri samazina reālo gaisa plūsmu, izsit sistēmu no līdzsvara un liek aizsardzības pret salu algoritmiem aktivizēties biežāk. Pat ja iestatījumi nav mainīti, reālie apstākļi sistēmā jau ir citādi.
❓ Vai entalpijas siltummainis neaizsalst?
Mīts. Entalpijas siltummainis var aizkavēt kritisku apstākļu iestāšanos, jo daļa mitruma tiek nodota pieplūdes gaisam, taču aizsalšanas risks nepazūd. Aukstā laikā, pie augsta mitruma vai slikti sabalansētām gaisa plūsmām, aizsalšana joprojām ir iespējama.
❓ Vai visas iekārtas atkausē vienlīdz labi?
Nē. Tas ir atkarīgs no vadības sistēmas un programmatūras. Dažas iekārtas precīzāk nosaka aizsalšanas risku (izmantojot temperatūras un mitruma sensorus), bet citas atkausē “katram gadījumam” un patērē vairāk enerģijas. Ražotāji bieži prioritizē iekārtas aizsardzību vairāk nekā maksimālu energoefektivitāti.
❓ Kādas ir biežākās aizsardzības pret salu metodes?
Visbiežākās metodes ir pieplūdes gaisa priekšsildīšana, atkausēšanas režīms (ar nosūces gaisu), dinamiska gaisa plūsmas samazināšana un īslaicīga pieplūdes gaisa apturēšana.
❓ Vai rotējošais siltummainis aizsalst? Un kāpēc pieplūdes gaiss var šķist vēsāks?
Rotējošais siltummainis darbojas pēc reģeneratīva principa un parasti ir mazāk pakļauts tipiskai plākšņu siltummaiņa aizsalšanai. Tomēr ziemā tas var pievadīt vēsāku gaisu (bieži ap 12–15 °C) pat tad, ja viss darbojas pareizi. Parasti tā ir normāla darbības īpatnība, nevis bojājums.
❓ Vai rotējošajam siltummainim ir darbības robežas?
Jā. Lielākā daļa ražotāju norāda minimālo āra gaisa temperatūru, visbiežāk ap –20 līdz –25 °C. Tas parasti saistīts ne tikai ar kondensātu, bet arī ar iekārtas spēju stabili darboties ļoti aukstos apstākļos.

Laiks mainīt filtrus? Ieelpojiet tīrāku gaisu jau šodien

Aizsērējuši filtri var izjaukt ventilācijas sistēmas balansu, samazināt siltuma atgūšanas efektivitāti un biežāk aktivizēt aizsardzību pret salu. Vienkāršākais solis labākam komfortam ir pareizie, tīri filtri jūsu ventilācijas iekārtai ar siltuma atgūšanu.

✅ Kāpēc CleanFilter?
  • Vācu filtru materiāls, kas atbilst VDI 6022 higiēnas standartam
  • Cenas kā ražotājam. Ražots ES, ievērojot atbildīgas ražošanas standartus
  • Plaša izvēle: G4, M5, F7 un aktīvās ogles filtri daudziem iekārtu modeļiem
  • Ātra piegāde visā Latvijā2–3 darba dienu laikā