Jauni raksti

Ekstrēms sals un ventilācijas iekārta ar siltuma atgūšanu: rotors, plākšņu un entalpijas siltummainis – ko darīt pie –25 °C

🔥 Ventilācijas iekārta ar siltuma atgūšanu pie –15…–25 °C: no kā atkarīgs, kā tā darbosies?

Kad sākas īsta Latvijas ziema ar –15…–25 °C naktīm, ir svarīgi saprast vienu: visas ventilācijas iekārtas ar siltuma atgūšanu strādās, taču ne visas nodrošinās vienādu komfortu un ne visas spēs iztikt bez papildu uzsildīšanas.

⚙️ Atšķirības vispirms nosaka siltummaiņa tips:

  • Rotora siltummainis (piem., Komfovent DOMEKT R 400 V, SYSTEMAIR SAVE VTR 300, Ensy AHU 350 u. c.)
  • Plākšņu kondensācijas siltummainis (HRV, piem., Zehnder ComfoAir Q 350 TR, Smarty 2XP u. c.)
  • Plākšņu entalpijas siltummainis (piem., Zehnder ComfoAir Q 350 ERV, BRINK Flair Enthalpy u. c.)

✅ 1) Rotors (rotora siltummainis)

Rotors ir visizturīgākais pret salu. Tādas iekārtas kā Domekt R vai Systemair VTR sērija parasti strādā stabili arī pie –20…–25 °C, jo rotora siltummainis praktiski neaizsalst tā, kā tas var notikt ar plākšņu siltummaini.

⏳ Līdz kādai temperatūrai parasti darbojas bez problēmām?

  • Līdz –25 °C rotors visbiežāk darbojas bez būtiskām problēmām
  • Galvenais mīnuss – pieplūdes gaiss kļūst vēsāks

Rotors atgūst siltumu, taču, ja ārā ir –25 °C, pēc siltummaiņa pieplūdes gaiss var būt tikai ap +10…+13 °C.

⚙️ Vai iekārtas korpuss var “pārāk atdzist”?

Jā, ļoti lielā salā var parādīties:

  • Vairāk kondensāta sistēmas iekšpusē
  • Vēsākas zonas gaisa vados
  • Ja izolācija ir nepietiekama – iespējama virsmas “rasošana”

Taču tā nav aizsalšanas problēma, kāda mēdz būt plākšņu siltummaiņa iekārtās.

Ko darīt rotora īpašniekam?
Komfortam ieslēdziet pieplūdes gaisa uzsildīšanu, lai telpās nejustos “auksts caurvējš”.

⚠️ Plākšņu kondensācijas siltummainis (HRV): atkausēšanai ir savas robežas

Plākšņu siltummainis darbojas labi tikai tik ilgi, kamēr iekšpusē veidojušos kondensātu vēl var kontrolēt. Problēma ir tā, ka:

  • Mitrums siltummainī pārvēršas ledū
  • Atkausēšanas režīmi palīdz tikai ierobežotā temperatūru diapazonā
  • Zem noteiktas temperatūras iekārta vienkārši vairs netiek galā

⏳ Līdz kādai temperatūrai parasti darbojas normāli?

  • Pie neliela mīnusa iekārta vēl spēj strādāt stabili
  • Jau pie dažiem sala grādiem sāk darboties aizsardzības loģika

⚙️ Kā tā strādā līdz apmēram –10…–15 °C?

Ieslēdzas aizsardzība pret salu:

  • Tiek samazināts gaisa daudzums
  • Plūsmas tiek disbalansētas
  • Tiek veikti atkausēšanas cikli

Tas nav komforta režīms — drīzāk “izdzīvošanas režīms”, lai siltummainis neaizsaltu.

❗ Kas notiek pie –15 °C?

✅ Lielākā daļa plākšņu iekārtu līdz –10…–15 °C vēl mēģina atkausēt,
❌ taču pie –15 °C un zemāk dažos modeļos atkausēšana vairs netiek izmantota, jo cikls vienkārši nepaspēj atkausēt siltummaini.

Šādā situācijā iekārta:

  • Vēl agresīvāk ierobežo darbību
  • Vai arī pārslēdzas aizsardzībā / izslēdzas

Kāpēc priekšsildītājs praksē ir gandrīz obligāts?
Tāpēc, ka vienīgais risinājums, kas ļauj plākšņu iekārtai strādāt pie –15…–25 °C, ir āra gaisa priekšuzsildīšana.
Bez tās plākšņu risinājums nav paredzēts ekstrēmam salam.

✅ Plākšņu entalpijas siltummainis (ERV): labāk, bet robeža līdzīga

Entalpijas siltummainis bieži aizsalst nedaudz vēlāk, jo veidojas mazāk kondensāta, taču:

  • Tas joprojām ir plākšņu tipa siltummainis
  • Arī atkausēšanas loģikai ir sava robeža
  • Pie –15…–18 °C bez priekšuzsildīšanas visbiežāk jau ieslēdzas gandrīz pastāvīgs aizsardzības režīms

Kas praksē ir pats svarīgākais?

✅ Pie neliela mīnusa tas parasti ir komfortablāks.
❌ Taču ekstrēmam salam bez priekšuzsildīšanas tas joprojām nav risinājums.

⚠️ Kāpēc plākšņu tipa iekārtām Latvijā priekšsildītājs bieži ir nepieciešams?

Daudzas plākšņu tipa ventilācijas iekārtas ar siltuma atgūšanu, piemēram, Brofer, Zehnder, Brink vai Wolf, ir izstrādātas un visplašāk izmantotas Rietumeiropas tirgos (Nīderlande, Vācija, Francija), kur ziemas parasti ir maigākas, bet ilgstošs sals zem –15 °C ir reta parādība.

Šādos apstākļos plākšņu siltummaiņi parasti strādā bez problēmām, un aizsardzība pret salu bieži ir paredzēta īsiem aukstuma periodiem. Taču mūsu klimatā, kad mēdz būt naktis ar –20…–25 °C, ar atkausēšanas režīmiem bieži vairs nepietiek — iekārta sāk ierobežot darbību vai pārslēdzas aizsardzības režīmā.

Tāpēc Latvijā plākšņu iekārtām priekšsildītājs praksē bieži kļūst par obligātu risinājumu — tas palīdz nodrošināt stabilu gaisa padevi un izvairīties no pastāvīgiem pārtraukumiem, trokšņainiem cikliem vai gaisa plūsmas krituma sala laikā.

Savukārt mūsu reģiona ražotāji, piemēram, Komfovent, Oxygen vai SALDA, bieži jau iepriekš paredz priekšuzsildīšanu kā standarta aizsardzības risinājumu aukstām ziemām.

✅ Tikai ar priekšsildītāju var nodrošināt:

  • Pastāvīgu gaisa plūsmu pie –15…–25 °C
  • Klusāku darbību bez agresīviem aizsardzības cikliem
  • Stabilu svaigā gaisa padevi pat ekstrēma sala laikā

⚙️ Enerģijas patēriņa un izmaksu tabula

⏳ Skaitļi aprēķināti pie 250 m³/h gaisa plūsmas un elektroenerģijas cenas 0,25 €/kWh. Rotoram tiek rēķināta tikai uzsildīšana līdz +18 °C, bet plākšņu iekārtai – āra gaisa priekšuzsildīšana līdz 0 °C.

Ārā Tips Kas tiek sildīts Nepieciešamā jauda, kW Enerģija diennaktī, kWh Izmaksas diennaktī, €
–15 °C Rotors 80% Tikai līdz +18 °C (pēc rotora) 0,28 6,73 1,68
–15 °C Plākšņu iekārta 82% Āra gaisa priekšuzsildīšana līdz 0 °C 1,24 29,70 7,43
–20 °C Rotors 80% Tikai līdz +18 °C (pēc rotora) 0,36 8,71 2,18
–20 °C Plākšņu iekārta 82% Āra gaisa priekšuzsildīšana līdz 0 °C 1,65 39,60 9,90

ℹ️ Piezīme: šeit norādītas tikai apkures izmaksas (bez ventilatoriem), un tas ir orientējošs piemērs, jo reālos skaitļus ietekmē iestatījumi, mitrums un konkrētā modeļa darbības loģika.

✅ Kāpēc ventilācijas filtri ziemā ir svarīgāki nekā vasarā?

Sala laikā ventilācijas iekārta ar siltuma atgūšanu bieži strādā “uz robežas”: temperatūru starpības ir lielākas, aizsardzības režīmu ir vairāk (īpaši plākšņu iekārtām), un āra gaiss nereti ir piesārņotāks. Tāpēc aizsērējuši filtri (t. i., ventilācijas filtri) ziemā rada daudz vairāk problēmu nekā vasarā.

1) Aizsērējis filtrs = mazāk gaisa, sliktāks mikroklimats

Kad aizsērē ventilācijas filtri (jeb gaisa filtri ventilācijas sistēmai), samazinās gaisa daudzums. Klientam tas parasti izpaužas pavisam vienkārši:

  • No rīta telpās ir “smagnējāk”, pieaug CO₂
  • Virtuves / vannas istabas smaržas saglabājas ilgāk
  • Vairāk mitruma (logi aizsvīst) vai, tieši pretēji, gaiss kļūst sausāks, jo režīmi sāk “lēkāt”

2) Aizsērējis filtrs = lielāks patēriņš un vairāk trokšņa

Lai saglabātu to pašu gaisa plūsmu, iekārtai jāstrādā ar lielāku ventilatoru jaudu — tāpēc aizsērējuši ventilācijas filtri ziemā ātrāk “atspēlējas” uz komfortu:

  • Pieaug ventilatoru apgriezieni → vairāk elektroenerģijas
  • Biežāk dzirdama dūkoņa / svilpšana gaisa vados
  • Sistēma kļūst jutīgāka pret balansu (pieplūde/izplūde)

Īsumā: aizsērējuši ventilācijas filtri ziemā bieži izmaksā “divreiz” — gan ventilatoru dēļ, gan arī dēļ sildīšanas/aizsardzības loģikas.

3) Plākšņu iekārtām filtri ir vēl svarīgāki aizsalšanas režīmu dēļ

Plākšņu iekārta sala laikā bieži pārslēdzas aizsardzībā. Ja ventilācijas filtri ir aizsērējuši:

  • Gaisa plūsma jau tā samazinās (filtra dēļ)
  • Un tad samazinās vēl vairāk (aizsardzības režīmu dēļ)
  • Rezultātā klients saņem: “strādā, bet īsti neventilē”

Un tad sākas sūdzības: “iekārta vairs nevelk”, “logi sāka aizsvīst”, “gaiss ir slikts” — lai gan bieži īstais iemesls ir vienkārši filtri.

4) Ziemā filtri aizsērē ātrāk smalko daļiņu dēļ

Apkures sezonā gaisā parasti ir vairāk:

  • Kvēpu / dūmu daļiņu no cietā kurināmā
  • Smoga (PM2.5), kas biežāk turas zemāk virs zemes
  • Smalko putekļu, kas “aizlīmē” filtra šķiedras

Tāpēc ziemā visbiežāk aizsērē tieši pieplūdes gaisa filtrs (no āra) — tas ir svarīgākais gaisa filtrs mājokļa komfortam, bet nosūces gaisa filtrs var palikt ievērojami tīrāks.

✅ Praktiski ieteikumi klientam

  • Ziemā pārbaudīt filtrus biežāk (piem., ik pēc 3–4 nedēļām vismaz vizuāli)
  • Ja samazinājies gaisa daudzums vai pieaudzis troksnis — pirmais solis vienmēr ir: pārbaudīt filtrus
  • Plākšņu iekārtām sala laikā īpaši svarīgi, lai filtri būtu tīri — citādi sistēma ātrāk pāriet aizsardzības režīmos
  • Ja apkārtnē ir skursteņi / smogs — ļoti palīdz priekšfiltrs (aiztur rupjākos netīrumus un pasargā galveno filtru)

❓ Biežākie jautājumi sala laikā (–15…–25 °C) – praktiskas atbildes

❓ Naktī ārā ir –25 °C — vai rotora iekārtai jādara kaut kas īpašs?

Visbiežāk — nekas kritisks. Rotors parasti strādā stabili arī pie –25 °C.

✅ Tipiska rīcība: ieslēgt / palielināt pieplūdes gaisa uzsildīšanu, lai telpās nejustos vēsāka “pūšana”.

❓ Pie –15 °C rotora iekārtas korpuss sāka “rasot” — vai tas ir normāli?

Bieži — jā. Sala laikā korpuss un atsevišķas zonas var atdzist, tāpēc uz virsmām parādās kondensāts.

✅ Tas ir normāli, ja tā ir tikai virsmas kondensācija un nav ūdens tecēšanas vai ledus.

⚠️ Ja redzat ledu, tecēšanu vai slapju izolāciju — ir vērts pārbaudīt:

  • Izolācijas hermētiskumu

❓ Plākšņu iekārta bez priekšsildītāja, ārā –20 °C — ko darīt, lai “viss strādātu”?

Galvenais: bez priekšuzsildīšanas plākšņu iekārta ekstrēmā salā parasti nespēj strādāt komfortabli.

✅ Ko darīt tagad:

  • Pārslēgt uz minimālo režīmu
  • Nelietot “boost” režīmu
  • Sekot, vai neparādās sala / aizsardzības kļūdas
  • Ja ir iespēja — samazināt pieplūdi (lai mazāk atdziest caur siltummaini)

❓ Vai varu izslēgt ventilācijas iekārtu aukstā naktī?

Īslaicīgi — var. Ilgstoši sala laikā — neiesaku.

Galvenā problēma: ja slēgvārsti neaizveras, aukstais gaiss joprojām var cirkulēt pa gaisa vadiem (vējš, spiedienu starpības) un “pārdzesēt” sistēmu.

✅ Labākā izvēle: nevis OFF, bet minimālais režīms.

Ja tomēr izslēdzat — dariet to īslaicīgi un tikai tad, ja ir hermētiski aizverami slēgvārsti uz āra/pieplūdes un nosūces.

❓ Kā samazināt enerģijas patēriņu ļoti aukstā laikā?

3 ātrākie risinājumi:

  1. ✅ Samazināt gaisa plūsmu naktī (piem., 250 → 180 m³/h)
  2. ✅ Neatstāt pastāvīgu “boost” režīmu
  3. ✅ Uzturēt tīrus filtrus (aizsērējuši filtri palielina ventilatoru slodzi un izmaksas)

Papildus:

  • Pieplūdes gaisa uzsildīšanu turēt tikai tik, cik vajag komfortam (ne uz maksimumu)
  • Ja iekārta ir plākšņu tipa — labāk stabila mazāka plūsma, nekā “lēkājoša” liela

❓ Plākšņu iekārta pastāvīgi dūc pie neliela mīnusa — vai tas ir normāli?

Bieži — jā. Tā ir pazīme, ka iekārta jau izmanto aizsardzības loģiku pret salu:

  • Maina ventilatoru apgriezienus
  • Veido disbalansu
  • Palielina pretestību siltummainī

✅ Pirmais, ko pārbaudīt: filtri. ✅ Otrais: vai nav aizsalušas āra restes.

❓ Filtru kļūda parādījās pēc 4 nedēļām aukstā ziemā — vai tā var būt?

Jā, ziemā tas ir iespējams scenārijs, īpaši pieplūdes gaisa filtram.

Iemesli ir vienkārši:

  • Apkures sezonā gaisā ir vairāk kvēpu un smalko daļiņu
  • Gaiss ir “smagāks”, biežākas inversijas, smogs turas zemāk

✅ Ko darīt:

  • Pārbaudīt filtru (bieži tas patiešām jau ir aizsērējis)
  • Ja vide ir piesārņota — ir vērts uzstādīt priekšfiltru
  • Ja filtrs aizsērēja, tas nozīmē, ka tas savāca daudz kaitīgo daļiņu, kas citādi varēja nonākt jūsu mājās.

❓ Kāpēc plākšņu iekārtai var sākties sala problēmas pat pie +2…+4 °C?

Tāpēc, ka tas ir atkarīgs no mitruma mājoklī. Ja telpās ir augsts mitrums (jauna māja, žūst apdare, 60–70 % RH), siltummainī veidojas daudz kondensāta un tas var sākt salt agrāk.

✅ Šādā gadījumā risinājums bieži ir:

  • Mazāka plūsma
  • Stabils režīms
  • Vai arī priekšuzsildīšana (ja iespējams)

❓ Vai tiesa, ka pie –15 °C daži plākšņu modeļi vairs neatkausē?

Jā. Dažu modeļu loģika ir tāda: zem noteiktas robežas atkausēšanas cikls kļūst neefektīvs, tāpēc iekārta izvēlas citu aizsardzību — ierobežošanu, plūsmu samazināšanu vai stop.

✅ Kā parasti skaidro klientam: “Līdz noteiktam salam iekārta vēl mēģina glābties ar cikliem, bet pēc tam fiziski vairs netiek galā — tāpēc samazina ventilāciju.”

❓ Ko darīt, ja sala laikā mājās sāka aizsvīst logi?

Visbiežāk tas nozīmē, ka reālā ventilācija ir samazinājusies (filtri / aizsardzības režīms / pārāk maza plūsma).

✅ Rīcība:

  1. Pārbaudīt filtrus
  2. Paskatīties, vai iekārta nav “frost/defrost/anti-ice” režīmā
  3. Uz laiku palielināt ventilāciju dienā (kad ārā siltāks), bet naktī turēt stabilu minimālo režīmu

❓ Vai drīkst samazināt plūsmu līdz minimumam, lai būtu lētāk, un vai tas ir droši?

Jā, sala laikā tas ir normāli, īpaši plākšņu iekārtām.

✅ Svarīgi nepārspīlēt:

  • Atstāt vismaz minimālu ventilāciju, lai nepieaug CO₂ un mitrums
  • Labāk neliels stabils režīms, nekā OFF

❓ Kāpēc rotors “pūš vēsāk”, lai gan iekārta strādā labi?

Rotors atgūst siltumu, taču, ja ārā ir –25 °C, brīnumu nav: pieplūdes gaiss pēc rotora būs vēsāks nekā istabas temperatūra.

✅ Risinājums: pieplūdes gaisa uzsildīšana komfortam. Tas ir normāls lietošanas scenārijs ziemā.

❓ Vai entalpijas siltummainis tiešām ir labāks ziemā?

Mikroklimata ziņā — visbiežāk jā (gaiss ir mazāk sauss). Taču ekstrēmā salā bez priekšuzsildīšanas tas tāpat sasniedz robežas un ļoti bieži strādā aizsardzības režīmā.

❓ Kad tiešām vajadzīgs priekšsildītājs?

Ja jums ir plākšņu iekārta (parasta vai entalpijas) un vēlaties:

  • Stabilu ventilāciju pie –15…–25 °C
  • Lai iekārta nepavadītu laiku pastāvīgos aizsardzības režīmos
  • Lai nebūtu jā“žonglē” ar režīmiem

✅ Latvijas apstākļos priekšsildītājs plākšņu iekārtām bieži ir praktiski standarts — īpaši, ja ziemā plānota normāla gaisa plūsma.

✅ Kāpēc CleanFilter?

Sala laikā filtri aizsērē ātrāk, un filtru stāvoklis ietekmē ne tikai gaisa kvalitāti, bet arī ventilācijas iekārtas ar siltuma atgūšanu darbību: gaisa plūsmu, troksni un aizsardzības režīmus. Tāpēc ir vērts izvēlēties filtrus, kas tiešām atbilst jūsu iekārtas modelim un palīdz nodrošināt stabilu darbību.

⚙️ Ko jūs iegūstat ar CleanFilter:

  • Filtrus, kas pielāgoti konkrētiem ventilācijas iekārtu modeļiem
  • Ātru izvēli pēc ražotāja un modeļa
  • Ērtu pasūtīšanu internetā un piegādi
Apskatīt filtrus ventilācijas iekārtām ⏳ Ieteikums: ziemā filtrus ir vērts pārbaudīt biežāk — tas ir lētākais veids, kā uzturēt stabilu ventilāciju.